Paradīzes ābolīši
Rokas man tīras.
Es mazgājos nevainībā!
Pameklē sniegavīrus,
siltāk būs divatā.
Kā tad, kā tad, tā nenotiks nekad
Kā tad, kā tad, tā nenotiks nekad
Pimais bij' Dievs,
tad Ādams un Ieva,
jeb kāds cits vīrs vai sieva.
Tad nācām mēs- tu un es,
atrasti papardēs.
Pārāk mierīgs sākums.
Katrs vārds ir dokumentāls.
Visiem ir tentence izteikties.
Es esmu monumentāls.
Kā tad, kā tad, tā nenotiks nekad
Kā tad, kā tad, nekad, nekad, nekad!
Bet nav tik traki!
Ja naktīs guļ,
pa dienu var veidot pakāpienus
augstāk un augstāk.
Cepuri nost, ja tu turies līdz.
Mēs būsim tie, kas lāpīs.
Nē, nē mēs būsim tie, kas to nepratīs.
Kā tad, kā tad, tā nenotiks nekad
Kā tad, kā tad, tā nenotiks nekad
Manzanas del paraíso
Mis manos están limpias.
No me lavo en vano.
Deja que nieve,
será más cálido a la vista.
Cómo, cómo, nunca sucederá
Cómo, cómo, nunca sucederá
El primer fue Dios,
luego Adán y Eva,
o algún otro hombre o mujer.
Entonces venimos tú y yo,
encontramos el paraíso.
Un comienzo bastante tranquilo.
Cada palabra es documental.
Todos tienen derecho a expresarse.
Soy monumental.
Cómo, cómo, nunca sucederá
Cómo, cómo, nunca, nunca, nunca!
Pero no es tan loco!
Si en la noche ganas,
durante el día puedes construir escalones
más y más alto.
Quítate el sombrero si te quedas.
Seremos aquellos que se esconden.
No, no, seremos aquellos que no lo entienden.
Cómo, cómo, nunca sucederá
Cómo, cómo, nunca sucederá