Mans Draugs
Mans draugs.
Mans zemûdens lauks.
Mans rododendra augs,
un viszinoðs padomnieks,
kas sauks, kad jâiet vai nç.
Uz turieni vai te.
Vai, kad un kâ griezties piruetç.
Nekad neapturçs, nekad nepârspîlçs,
nekad nepiedraudçs vai vçl ïaunâk.
Nekad neaprunâs, nekad nepârdomâs,
nekad nebeigs teikt:
"Dzîve ir skaista daþreiz..."
Ðalalalalâ...
Mans draugs,
mans prieks un acuraugs,
manas nedienas un raizes,
garozas no rudzu maizes.
Mans izvçlçtais ceïð, mana nodziedâtâ dziesma,
un ugunskurs tâls un liesma,
kas nekad neapdzisîs, nekad nepiekusîs,
nekad nepiemânîs, kad bûs auksti.
Nekad neatgrûdîs, vienmçr atbalstîs,
lûk tâds, vçl sirsnîgâks, ir mans draugs.
Mans draugs, mans draugs.
Mans draugs, mans draugs.
Ðalalalalâ...
Nekad neapturçs, nekad nepârspîlçs,
nekad nepiedraudçs vai vçl ïaunâk.
Nekad neatgrûdîs, vienmçr atbalstîs,
lûk tâds, vçl sirsnîgâks, ir mans draugs.
Mi amigo
Mi amigo.
Mi campo submarino.
Mi planta de rododendro,
y un vecino chismoso,
que llamará cuando deba ir o venir.
Hacia allá o acá.
Cuándo y cómo dar vueltas en pirueta.
Nunca se detendrá, nunca exagerará,
nunca amenazará o será más malvado.
Nunca dudará, nunca reflexionará,
nunca dejará de decir:
'La vida es hermosa a veces...'
Dalalalalá...
Mi amigo,
mi alegría y deslumbramiento,
mis noches sin dormir y preocupaciones,
cáscaras de pan de centeno.
Mi elección de camino, mi canción cantada,
y la hoguera lejana y la llama,
que nunca se apagará, nunca se extinguirá,
nunca se apagará cuando haga frío.
Nunca retrocederá, siempre apoyará,
ese, más cariñoso, es mi amigo.
Mi amigo, mi amigo.
Mi amigo, mi amigo.
Dalalalalá...
Nunca se detendrá, nunca exagerará,
nunca amenazará o será más malvado.
Nunca retrocederá, siempre apoyará,
ese, más cariñoso, es mi amigo.