Par podu
Pa pasauli mūsu, kur viss ir tik strauji
Mašīnas rūc un pagalmos ir kaujas
Lēni, lēni, Atis ceļu mēro
Uz pagasta centru ar kumeliņu bēro
Čīkstēja rati un vērojot skatu
Viņš pieglauda matus, un padomāja: “Āāā
Vēl jātiek līdz tirgum, jāpaņem pirkumi
Jāpabaro zirgu, nu, kaut kā tā”
Garāmbraucēji taurē un sauc
Apdzen pajūgu, riepas tik kauc, lai kauc
Garāmbraucēji taurē un sauc
Stūri rausta un uzacis rauc, lai rauc
Miests aiz miesta, viss iet kā pa sviestu
Līdz vajadzības spiests Atis liek zirgam stāt
Stāv, kaut ko bakstās, redz māla podu
Domā: “kas tas tāds?”, un pieiet tam klāt
Tai podā bij’ lati, tas Atim sāk patikt
Viņš pieglauda matus, un padomāja: “Wow
Te atlikt var tirgu, laist vaļā zirgu
Ir iespēju virkne”, un priekā sāk kaukt
Garāmbraucēji taurē un sauc
“Ko viņš stāv, te stāvēt nav ļauts”, nav ļauts
Garāmbraucēji taurē un sauc
“Nē, tu paskaties, vai tas nav viens pauts?”, jā nav
Bet tie, kam vēl uz lūpām piens vai mācīt var un spriest
Par to vai katrs pagrieziens ir tas, kur iekšā griest?
Bet tie, kam vēl uz lūpām piens vai mācīt var un spriest
Par to vai katrs pagrieziens ir tas, kur iekšā griest?
Hmm, tātad podā bij’ lati, kas Atim tā patīk
Bet pirms palaist zirgu, no priekiem tiek žirgts
Viņš apsēdās mirkli pasapņot kā
Viņš paņemtu podu, pa taisno uz bodi
Pie smalkākā skrodera, kur jaunākās modes
Un tie, kas man koda, nu atdos man godu
Ja izspruktu lode, es izbēgtu sodus
Bet redz, kas par jodu, kur dālderi rodas
Parādās kodes un kāds mani nodos
Kaut ar zin’ vienalga, jo nauda tak valda
Un man tak būs dāmas, tās burvīgās dāmas
Bet tām līdzi drāmas, un nav dzīves rāmas
Un nav dzīves rāmas?
Attapās Atis jau tikai pie ratiem
Bez poda un latiem, vēl brīdi viņš stāv
Pārdomās klusi, atskatījās drusku
Tad pārmeta krustu un atsāka braukt
Bet tie, kam vēl uz lūpām piens vai mācīt var un spriest
Par to vai katrs pagrieziens ir tas, kur iekšā griezt?
Čīkstēja rati uz lielceļa platā
Un zirgs galvu kratot padomāja: “Āāā
Jau tuvojas nakts, vēl jāaizved Atis
Jo kur viņš viens pats, nu kaut kā tā”
Par podu
En nuestro mundo, donde todo es tan rápido
Los autos rugen y en los patios hay peleas
Poco a poco, Atis recorre el camino
Hacia el centro del pueblo con su burrito
Los carros chirriaban y observando el paisaje
Él acariciaba su cabello, y pensaba: 'Aaah'
Todavía tiene que llegar al mercado, hacer las compras
Alimentar al caballo, bueno, de alguna manera'
Los transeúntes tocan la bocina y llaman
Rodean al sauce, las llantas chirrían, chirrían
Los transeúntes tocan la bocina y llaman
Giran las esquinas y fruncen el ceño, fruncen
Ciudad tras ciudad, todo va como la mantequilla
Hasta que Atis, presionado por la necesidad, hace parar al caballo
Se detiene, algo golpea, ve un tarro de barro
Piensa: '¿Qué es eso?', y se acerca
En ese tarro había monedas, a Atis le empieza a gustar
Él acariciaba su cabello, y pensaba: 'Wow'
Aquí podría dejar el mercado, soltar al caballo
Hay una serie de posibilidades', y comienza a reír de alegría
Los transeúntes tocan la bocina y llaman
'¿Por qué se detiene, aquí no se permite detenerse', no se permite
Los transeúntes tocan la bocina y llaman
'No, mira, ¿no es un solo golpe?', sí es
Pero aquellos que aún tienen leche en los labios o pueden aprender y juzgar
Si cada giro es el que encierra un secreto
Pero aquellos que aún tienen leche en los labios o pueden aprender y juzgar
Si cada giro es el que encierra un secreto
Hmm, entonces en el tarro había monedas, a Atis le gustaba eso
Pero antes de soltar al caballo, se siente tentado por las alegrías
Se sienta un momento para soñar cómo
Tomaría el tarro, directo al bodegón
Al lugar más elegante, donde están las últimas modas
Y aquellos que me molestan, me rendirán homenaje
Si la bala saliera, yo escaparía de los castigos
Pero mira, qué alboroto, donde nacen los dálmatas
Aparecen los chismes y alguien me delatará
Aunque lo sepa, porque el dinero manda
Y yo tendré damas, esas encantadoras damas
Pero con ellas vienen los dramas, y no hay paz en la vida
¿Y no hay paz en la vida?
Atis se da cuenta de que solo está junto a los carros
Sin tarro ni monedas, por un momento se detiene
En silencio reflexiona, mira hacia atrás un poco
Luego se persigna y vuelve a conducir
Pero aquellos que aún tienen leche en los labios o pueden aprender y juzgar
Si cada giro es el que encierra un secreto
Los carros chirriaban en la carretera ancha
Y el caballo sacudiendo la cabeza pensaba: 'Aaah'
La noche se acerca, Atis aún tiene que llevar
Porque donde él está solo, bueno, de alguna manera'