Miljoniem, miljardiem
Daudz, miljoniem, miljardiem krīt
Zvaigznes, bet tavējā spīd,
Un manējā ar'.
Un, kad tu dzisīsi, tad arī es
Mainīšu pasaules,
Vai gribu vai nē.
Vēl mazliet, un es zināšu vairāk kā drīkst.
Vēl mazliet, ne, nē, tālāk nedrīkst…
Klausies, un tad mēs reiz teiksim - tas mūsu.
Un ziema, un pavasars vēls,
Un meita, un dēls.
Un tad, kad pienāks pasaules gals
Vai iestāsies mūžīgais sals,
Mēs sadegsim kopā.
Vēl mazliet, un es zināšu vairāk kā drīkst.
Vēl mazliet, ne, nē, tālāk nedrīkst…
Mums jāmācās pieskarties lietām, kas deg,
Neslīkt, ja dziļumā ved, un negulēt,
Ja nāk miegs.
Mums jāmācās redzēt neredzamo,
Mīlēt ienīstamo,
Un sajust to pašu NEKO…
Vēl mazliet, un es zināšu vairāk kā drīkst.
Vēl mazliet, ne, nē, tālāk nedrīkst…
Millones, billones
Muchos, millones, billones caen
Estrellas, pero en tu brillo,
Y en el mío también.
Y cuando te vayas, entonces también yo
Cambiaré el mundo,
Ya sea que quiera o no.
Un poco más, y sabré más que atreverme.
Un poco más, no, no, más lejos no se puede...
Escucha, y entonces diremos una vez - eso es nuestro.
Y el invierno, y la primavera de nuevo,
Y la hija, y el hijo.
Y entonces, cuando llegue el fin del mundo
O entre el frío salvaje,
Arderemos juntos.
Un poco más, y sabré más que atreverme.
Un poco más, no, no, más lejos no se puede...
Tenemos que aprender a tocar cosas que arden,
No esconderse si el destino llama, y no dormir,
Si llega el sueño.
Tenemos que aprender a ver lo invisible,
A sentir lo inefable,
Y experimentar lo mismo NADA...
Un poco más, y sabré más que atreverme.
Un poco más, no, no, más lejos no se puede...