Kurši
Piesēdies, Vēja māte
Sausas egles galiņā
Kamēr mani bāleliņi
Pāri ies jūriņai
Minat, brāļi, zobentiņus
Šai zemē stāvēdami
Tā mīsim naideniekus
Citā jūras maliņā!
No Dzintares, Vārtājas pilskalniem
600 kuršu ir nākuši jūras krastā
Mirdz cirvji un zobeni, kara karogi pland
20 kuģu garajos mastos
Ilgs pagājis laiks kad tie pēdējo reizi siru gaitās gājuši
Līdz ceļiem ūdenī iebridis stāv sirmais krīvs
Pret debesīm upura asīnīm slacīto cirvi pacēlis
Viņš varenā Pērkona vārdu skaļi sauc
Un lūdz lai sūta tas laimi šajā gaitā
Skanot ragiem un taurēm, vīri grūž kuģus jūrā
Vecs karotājs aizsāk seno kara dziesmu
Mēs esam kurši, vīri no Dzintara zemes
Jūras tāles mūs sauc!
Kā naidnieki kāpj mūsu krastos
Tiem atriebt mēs braucam
Un uz ilgiem laikiem lai mūsu smagās vāles tie atmin
Un lūdz savu dievu
Ak kungs, pasargi mūs no kuršiem!
Kurši
Siéntate, Madre Viento
En la punta de los pinos secos
Mientras mis pequeños barcos
Navegan sobre el mar
Afila, hermanos, vuestros cuchillos
Plantados en esta tierra
Así amaremos a nuestros enemigos
En la otra orilla del mar
Desde Dzintari, las colinas de Vārtāja
600 kurši han llegado a la costa
Brillan hachas y cuchillos, ondean banderas de guerra
20 barcos en los altos mástiles
Ha pasado mucho tiempo desde que caminaron por última vez por estas tierras
Hasta que el gris cuervo se sumerge en las aguas
Levanta el hacha empapada en sangre de sacrificio hacia el cielo
Él grita el poderoso nombre de Pērkons
Y ruega que envíe suerte en este viaje
Sonando cuernos y trompetas, los hombres empujan los barcos al mar
Un viejo guerrero comienza la antigua canción de guerra
Somos kurši, hombres de la tierra de Dzintari
¡El mar lejano nos llama!
Como enemigos que llegan a nuestras costas
Vamos a vengarnos
Y por mucho tiempo recordarán nuestras pesadas olas
Y rezarán a sus dioses
¡Oh Señor, protégenos de los kurši!