Sudāvu Jātnieki
Garām purviem un melnām slīkšņām
Cauri mežiem un bieziem brikšņiem
Pāri pakalniem un pāri laukiem
Līdz ar vēju mans straujais kumeļš rikšo
Es esmu šķēps, ass un griezīgs
Esmu bulta, kas spindzot trauc
Es esmu mednieks mežu dzīlēs
Tauru balsis mani sauc
Sudāvu jātnieki
Trakajos zirgos
Krēpēm plandot
ŠķēPu asmeņiem mirdzot
Sudāvu jātnieki
Kareivji brašie
Kā vanagi trauc
Kumeļos ašos
Tas kas dzimis šai skarbā zemē
Piedzimis, lai būtu brīvs
Tikai tas, kurš varēs būt par citiem stiprāks
Izdzīvos un beigās vēl paliks dzīvs
Es esmu zobens abpusgriezīgs
Malduguns, kas pēdas jauc
Es esmu vilks tumšās naktīs
Uz mēnesi kas skaudri kauc
Mūs nesaliekt, mūs nepievērst
No zemes šis mūs neizdzēst
Kur asins lejas
Sudāvi nāvei sejā smejas
Un kad laiks mans pienāks
Pie tēvu tēviem doties
Lai skan sēru dziesma no manis atvadoties
Medību laukos citos mans kumeļš atkal rikšos
Un dižos taurus dzenot, suņi ries
Jinetes de Sudāva
Garantía de pantanos y charcos negros
A través de bosques y espesos matorrales
Sobre colinas y campos
Junto al viento, mi potro rápido galopa
Soy la espada, afilada y cortante
Soy la flecha que brilla al atravesar
Soy el cazador en lo profundo del bosque
Los gritos de los toros me llaman
Jinetes de Sudāva
En caballos salvajes
Con las espuelas resonando
Brillando con la afilada hoja
Jinetes de Sudāva
Valientes guerreros
Como águilas se lanzan
En potros agudos
Quien nace en esta tierra dura
Nace para ser libre
Solo aquel que pueda ser más fuerte que los demás
Sobrevivirá y al final seguirá vivo
Soy la daga de doble filo
La bala perdida que confunde huellas
Soy el lobo en las noches oscuras
Que aúlla dolorosamente a la luna
No nos doblegarán, no nos desviarán
De la tierra no nos borrarán
Donde la sangre se derrama
Los Sudāvi sonríen a la muerte en la cara
Y cuando llegue mi hora
Partiré hacia los antepasados
Que suene la canción fúnebre despidiéndome
En otros campos de caza mi potro galopará de nuevo
Y persiguiendo a los grandes toros, los perros ladrarán