Viestarda Cīņa Pie Mežotnes
12.-13 gs tērvetes pilskalnā dzīvoja un valdīja viestards -
Pirmais senajās hronikās minētais zemgaļu virsaitis
Bet viens no lielākajiem un varenākajiem zemgalē tolaik
Bija mežotnes pilskalns lielupes krastā
Uz tērveti ziņnesis steidz
Viņš viestardam ļaunu ziņu teic
Tur mežotnes pilskalnā mūki un krustnešI sēž
Pie ticības savas tie zemgaļus vērš!
Tver zobenu viestards, deg niknumā sirds tam
Ja reiz ciemiņI klātu, tie jāsaņem godam!
No visas zemgales lai vīri šurp nāk
Un cirvjus un zobenus līdzi lai nes!
Mēs apsolam dieviem, ja tie laimi mums dos
Tās galvas, ko cirtīsim pie mežotnes!
Jau pamalē pērkons dusmīgi rūc
Tu, svešiniek, labāk no zemgales mūc!
Un rīta agrumā pie mežotnes zemgaļu karapulks ieradās
Tur visu dienu ar krustnešiem viņI cīnījās
Tomēr nav laimes viestardam šodien
Jau viņa māsasdēls laukā guļ beigts
Bet tikām pa lielupi kuģos
šUrp kristīgiem palīgi brauc
Kad to dabūja zemgaļI zināt
Pilni niknuma tos sagaidīt trauc
Un upes seklākā vietā
Tie tūdaļ kuģiem virsū krita
Un visus, kas tur iekšā bija
Bez žēlastības zemē cirta
To redzot mūki, kas vēl mežotnes pilskalnā slēpās
Steidz bailēs savu dievu lūgt
Un līdz ar krēslas pēdējo stundu
Tie visi prom no zemgales mūk
Kauc vilki tiem pakaļ
Un melna pār mežiem noguļas nakts
Tā zemgaļI saņem tos
Kas nāk šurp neaicināts
La Batalla Feroz en Mežotne
12.-13 siglos en la colina de Tērvete vivía y gobernaba un viestard -
Priemro virrey zemgalés mencionado en las crónicas antiguas
Pero uno de los más grandes y poderosos en Zemgale en ese momento
Era la colina de Mežotne en la orilla del río Lielupe
Hacia Tērvete corre el mensajero
Él le da malas noticias al viestard
Allí en la colina de Mežotne monjes y cruzados se sientan
¡A su fe vuelven los zemgalés!
El viestard toma su espada, su corazón arde de ira
Si los invitados llegan, deben ser recibidos con honor!
Que todos los hombres de Zemgale vengan aquí
Y traigan hachas y espadas consigo!
Prometemos a los dioses, si nos traen suerte
Esas cabezas que cortaremos en Mežotne!
Ya en la distancia truena el rayo enojado
¡Tú, forastero, mejor huye de Zemgale!
Y temprano por la mañana el ejército zemgalés llegó a Mežotne
Allí lucharon todo el día con los cruzados
Sin embargo, hoy no hay suerte para el viestard
Su hijastro yace muerto en el campo
Pero justo en el río Lielupe los barcos
Donde los ayudantes cristianos viajan
Cuando los zemgalés se enteraron de esto
Con ira los recibieron
Y en el lugar más somero del río
Inmediatamente los barcos se hundieron
Y a todos los que estaban dentro
Sin piedad los cortaron en tierra
Al ver esto, los monjes que aún se escondían en la colina de Mežotne
Rápidamente ruegan a su dios con miedo
Y junto con la última hora del trono
Todos huyen de Zemgale
Los lobos los persiguen
Y la noche cae oscura sobre los bosques
Así los zemgalés reciben
A aquellos que vienen aquí sin ser invitados