Melnās Buras

Velas Negras

Melnās Buras

Esa noche cuando ninguna estrella brillabaTai naktī kad nespīdēja, neviena no zvaigznēm
La tormenta arrojó a la orilla un barco, un barco con velas negrasVētra izdzina krastā kuģi, kuģi ar melnām burām
En las velas negras soplaba el vientoMelnajās burās auroja vējš
Como desesperación que desgarra el almaKā bezcerība tas dvēseli plēš

Desembarcaron de manera extraña, marineros negrosIzkāpa krastā savādi, melni jūrnieki
Como espectros ahora permanecen allí, con rostros pálidos de cadáverKā rēgi tie tagad tur stāv, stāv ar līķa bālām sejām
En las velas negras soplaba el vientoMelnajās burās auroja vējš
Como desesperación que desgarra el almaKā bezcerība tas dvēseli plēš

Sonaba la campana durante toda la nocheSkanēja zvans visu cauru nakti
Las velas ardían con llamas frágilesDega sveces trauslām liesmām
Allí se unió una nueva parejaTur salaulāja jaunu pāri
En silencio, sin canciones de bodaKlusumā, bez kāzu dziesmām

Pero por la mañana encontraron a la noviaBet no rīta atrada līgavu
Durmiendo en un ataúd, frente al altarGuļot zārkā, altāra priekšaa

La tormenta rugió sin parar por mucho tiempoVēl ilgi bez apstājas trakoja vētra
Arrastró la arena de las cercanas colinasSapūta smiltis no tuvējām kāpām
La gente murió y las casas se derrumbaronMira ļaudis un sagruva mājas
De pueblo en pueblo caminaba una mujer negraNo ciema uz ciemu melna sieviete gāja

Quienes aún estaban vivos cavaban tumbasKas bija vēl dzīvi, tie raka kapus
Para que los muertos pronto descansaran junto a ellosLai mirušiem paši drīz nogultos blakus
En las velas negras soplaba el vientoMelnajās burās auroja vējš
Como destrucción que borra todas las huellasKā iznīcība visas pēdas tas dzēš