Vella Reķis

Uguns liesmu drūmais spožums atspīd pāri gadsimtiem
Stāstot varas darbu teikas spoku stundās bailīgiem
Reiz kas bija, kā vairs nava, bet kas aukstus sviedrus dzen

Zeme dreb zem zirgu kājām
Mežus tumsa ieskaut sāk
Bargais kungs no kara mājās
Līdz ar savu draudzi nāk
Pāri upei bēga zviedri
Viļņu putās kvēlo asins
Velna Reķa melnā rokā
Zviedru karaļkronis mirdz!

GūstekņI tam treji simti
Visus vergu gaitās dzīs
Lai par saviem asins darbiem
Atmaksā līdz mērs būs pilns

Celt tiem šķūni pavēl Reķis
Sausais koks jau nojauš galu
Bailes virmo tā kā sveķI
ŠAusmās aptumšojas prāts

Kliedzieni aiz slēgtām durvīm
Bargais kungs vien ļauni smīn
ŠķūNis gaudo uguns liesmās
Redz kā manas peles pīkst!

Un pēc gadiem Jaunpils muižā
Tumšās naktīs spoku stundās
Melna ēna liesmu gaismā
Atsauc senu dienu bailes

Kliedzieni caur akmens velvēm
Velna Reķis ļauni smīn
Sirdis izdeg šausmu liesmās
Redz kā manas peles pīkst!