Kad Usins Jaj

Hei, ziemelu laudis, vai dzirdat ka dzied
Jau pirmie putni un sniegpulkstenites zied
Luzt upes ledus, zem plana sniega
Ta Zemes mate, kas mostas no miega

Stav dzidra debess lidz apvarsnim vala,
Tur gribas skriet, no prieka kliegt balsi skala;
Aiz kalniem taures svetku zinu sauc -
Smagiem pakaviem dardot, sai zeme Usins brauc

Par debesu kalnu, kumela balta
Uz laukiem, ko pirma zale klaj;
Kopa ar silto vasaras sauli,
Ta katru gadu pie mums atkal Usins jaj

Nu vaidelosiem laiks, tie baltos svarkus velk,
Uz svetbirzi steidz, kur dievu ozoli aug,
Tur ugunis aizdedz un ar dziesmu teic:
Ai Usin, dievaiti, tavi berni tevi sveic!