Viestarda Cīņa Pie Mežotnes

12.-13 gs tērvetes pilskalnā dzīvoja un valdīja viestards -
Pirmais senajās hronikās minētais zemgaļu virsaitis
Bet viens no lielākajiem un varenākajiem zemgalē tolaik
Bija mežotnes pilskalns lielupes krastā

Uz tērveti ziņnesis steidz
Viņš viestardam ļaunu ziņu teic
Tur mežotnes pilskalnā mūki un krustnešI sēž
Pie ticības savas tie zemgaļus vērš!

Tver zobenu viestards, deg niknumā sirds tam
Ja reiz ciemiņI klātu, tie jāsaņem godam!

No visas zemgales lai vīri šurp nāk
Un cirvjus un zobenus līdzi lai nes!
Mēs apsolam dieviem, ja tie laimi mums dos
Tās galvas, ko cirtīsim pie mežotnes!

Jau pamalē pērkons dusmīgi rūc
Tu, svešiniek, labāk no zemgales mūc!

Un rīta agrumā pie mežotnes zemgaļu karapulks ieradās
Tur visu dienu ar krustnešiem viņI cīnījās
Tomēr nav laimes viestardam šodien
Jau viņa māsasdēls laukā guļ beigts

Bet tikām pa lielupi kuģos
šUrp kristīgiem palīgi brauc
Kad to dabūja zemgaļI zināt
Pilni niknuma tos sagaidīt trauc
Un upes seklākā vietā
Tie tūdaļ kuģiem virsū krita
Un visus, kas tur iekšā bija
Bez žēlastības zemē cirta

To redzot mūki, kas vēl mežotnes pilskalnā slēpās
Steidz bailēs savu dievu lūgt
Un līdz ar krēslas pēdējo stundu
Tie visi prom no zemgales mūk

Kauc vilki tiem pakaļ
Un melna pār mežiem noguļas nakts
Tā zemgaļI saņem tos
Kas nāk šurp neaicināts